Budžeta federālisms un tā pamatmodeli

Budžeta federālisms ir sistēma, kas paredz budžeta autonomu darbību (vienādos līmeņos) visos budžeta procesa posmos . Tas ir balstīts uz noteiktiem principiem, starp kuriem ir:

1. Dažādu līmeņu budžetu neatkarība. Tas nozīmē, ka katram no viņiem ir tiesības uz varu un sava ienākumu avota pārvaldība . Turklāt šī situācija nozīmē iespēju šos avotus patstāvīgi izmantot.

2. Finanšu resursu, kuriem ir iestādes, atbilstību veicamajām funkcijām.

3. Tiesības atlīdzināt izmaksas, kas saistītas ar augstāko iestāžu un iestāžu pieņemtiem lēmumiem.

4. Budžeta atbildības un izdevumu likumdošanas līmenī noteikšana, kas tiek veikta starp visām iestādēm.

Budžeta federālisms Krievijā sakarā ar to, ka valstij ir milzīga teritorija, un tā atšķiras arī atsevišķu reģionu attīstības vēsturiskajās un nacionālajās iezīmēs, prasa uzlabot tās modeli.

Attiecībā uz pašu modeli mēs atzīsim, ka tā ideālā forma, kas būtu piemērota visām federācijām, vienkārši nepastāv. Viss ir tas, ka katras valsts attīstību ietekmē vēsturiski, ekonomiski, valsts un politiskie faktori.

Tomēr joprojām pastāv fiskālā federālisma ideāla modeļa definīcija. Tas ir saistīts ar to, ka federācijas subjektu ienākumu apjoms ir vienāds ar atbildību par izdevumiem, kas piešķirti zināmam pilnvaru līmenim. Tomēr, ja mēs apsvērsim šo prasību praktisko īstenošanu, kļūst acīmredzams, ka starp tām vienmēr pastāv ievērojama atšķirība, ko sedz no ieņēmumu avotiem, kas ir budžeta rīcībā augstākā līmenī.

Budžeta federālisms var būt produktīvs, ja likumdošanas pilnvaru piešķiršana tiek īstenota efektīvi, kas ir iespējams, ja ir izpildīti trīs aspekti:

1. Ienākumu iestādes nodalīšana.

2. Izdevumu pilnvaru noteikšana.

3. Budžeta saskaņošana.

Budžeta sistēma var būt horizontāli vai vertikāli līdzsvarota. Otrs princips tiks īstenots, ja ieņēmumu apjoms ir pietiekams, lai izpildītu budžeta pamatfunkcijas. Tas nozīmē, ka pastāv izdevumu un ieņēmumu iestāžu vienlīdzības jēdziens. Viens no svarīgākajiem vertikāli līdzsvarotas sistēmas nosacījumiem ir skaidra atbildības sadalīšana starp iestādēm.

Attiecībā uz horizontālo, to raksturo kopējā izdevumu un ienākumu daļu atbilstība.

Budžeta federālisms ir divi galvenie eksistences modeļi:

1. Decentralizēta. To raksturo fakts, ka reģionālajām varas iestādēm ir augsts finansiālās neatkarības līmenis, katrs budžeta sistēmas līmenis ir atbildīgs par noteiktiem nodokļiem, bet centrālā valdība nekontrolē reģionālās iestādes. Šo modeli raksturo arī vāja budžeta izlīdzināšanas un centrālās valdības elites atbildības samazināšanas sistēma attiecībā uz reģionālo valdību parādiem un to budžetu deficītu.

2. Sadarbības modelis, kas ir izplatīts daudzu Eiropas valstu ekonomikā. Tas izceļas ar reģionālo iestāžu līdzdalību nacionālā ienākuma pārdalei, nodokļu un ienākumu pastāvēšanu katrā budžeta sistēmas līmenī un izveidotu mehānismu līdzekļu pārdalīšanai starp šiem līmeņiem, ko īsteno ar subsīdijām, subsīdijām un subsīdijām. Šis modelis ir piemērojams tajās valstīs, kurās ir atšķirīgas reģionu budžeta nodrošināšanas līmeņi.