Atrast objektīvu normu: kādas ir darba normēšanas metodes

Ražošanas normalizēšana ļauj objektīvi noteikt attiecības starp darba apjomu un tā samaksu. Darba apjomu var izteikt, ņemot vērā veiktā darba apjomu, apkalpoto iekārtu skaitu, darbinieku skaitu un darba izpildes laiku. Praksē izmantojamās darba standartizācijas galvenās metodes ir analītiskā un eksperimentālā-statistiskā. Analītiskajā metodē: normalizētais process tiek sadalīts elementos; Tad tiek uzsvērti visi faktori, kas ietekmē katra elementa izpildes ilgumu (organizatoriskie, psihofizioloģiskie, tehniskie, sociālie, ekonomiskie); Tiek ņemts vērā procesa optimālais sastāvs un procesa sastāvdaļu secība, ņemot vērā to faktoru labāko kombināciju, kas ietekmē to ilgumu.

Eksperimentāli-statistiskās darba standartizācijas metodes (kopsavilkuma metodes) nozīmē normu definīciju visam darba apjomam, neanalizējot tā sastāvdaļas. Pieredzējusi metode tiek izmantota, ja normas tiek noteiktas, balstoties uz standartizācijas speciālista personīgo pieredzi, statistikas datiem - pamatojoties uz faktiskām izmaksām līdzīgam darbam agrāk. Darbaspēka standartizācijas metodes kausēšanas metodes nav zinātniskas, jo, izstrādājot normas, faktisko darba apstākļu analīze netiek veikta.

Turpmāk tiek izvēlēta viena vai otra metode, atkarībā no tā, kādus rezultātus izmantos. Galu galā darba standarti ir līdzeklis mērķa sasniegšanai, tāpēc tā izmaksām jāatbilst galīgajam rezultātam. Piemēram, ja vēlaties iesniegt vienreizēju ražošanas uzdevumu, pietiek ar to, lai piemērotu laika normu vai izstrādātu līdzīgu darbu. Savukārt, lai izstrādātu normas, kas tiks izmantotas ilgu laiku un (vai) masveida ražošanai, labāk ir izmantot analītiskās metodes, kas paredz proporcionālu darbu.

Tie ir divu veidu: analītiski-pētnieciskie un analītiskie aprēķini. Pirmajā gadījumā laiks, kas pavadīts visiem elementiem un procesam kopumā, tiek konstatēts tiešos mērījumos darba vietās (laika grafiks, darba laika fotografēšana). Otrajā gadījumā laiks tiek iztērēts, izmantojot zinātniski pamatotus standartus (vietējā, nozaru, starpnozaru). Bieži uzņēmumi izmanto dažādas analītisko metožu kombinācijas. Mazāk laikietilpīgs no tiem ir aprēķins un analīze.

Normas nav kaut kas pastāvīgas, tās tiek pārskatītas, ja tiek veiktas organizatoriskās un tehniskās plānošanas darbības, jaunu darbinieku darba veidu attīstīšana (nestandarta darbs kļūst par standartu). Starp organizatoriskajiem un tehniskajiem pasākumiem jāpiešķir:

- jaunu iekārtu modernizācija un nodošana ekspluatācijā;

- produktu, instrumentu, takelāžas uzlabošana;

- progresīvu tehnoloģiju ieviešana;

- procesu automatizācija un mehanizācija;

- racionalizācija;

- darba organizācijas uzlabošana.

Jauno standartu ieviešana būtu jāveic saskaņā ar RF TC prasībām un sistemātiski.