Pedagoģiskā komunikācija un tās loma mācību procesā

Pedagoģiskā komunikācija nozīmē kontaktu starp skolotāju un studentu kolektīvu. Pareiza, profesionāla komunikācija palīdz skolotājam veidot konfidenciālas attiecības ar studentiem, kā arī vadīt saziņas procesus starp bērniem.

Jāatzīmē, ka pedagoģiskā komunikācija ir daudzšķautņains process, kura laikā tiek veidota un pakāpeniski attīstīta komunikācija un savstarpēja sapratne un mijiedarbība starp skolotāju un skolēniem.

Bez šādām prasmēm skolotājs diez vai var paļauties uz bērnu komandas uzticību, kā arī uz izpratni un interesi par šo tēmu. Tāpēc pedagoģiskā komunikācija vienmēr tika uzskatīta par vienu no svarīgākajiem pedagoģijas aspektiem. Tikai šādā veidā mēs varam panākt mijiedarbību un savstarpēju saprašanos.

Tiek uzskatīts, ka tikai saskarē ar pieaugušajiem bērns var pienācīgi attīstīt un apgūt sociālo un vēsturisko pieredzi. Bet komunikācijas ierobežotība vai tās trūkums noved pie bērnu attīstības palēnināšanās un nabadzības.

Pedagoģiskās komunikācijas īpatnības : efektivitātes struktūra un apstākļi

Pedagoģijā ir ierasts atšķirt pareizas, pilnvērtīgas komunikācijas struktūru. Tas sastāv no šādām sastāvdaļām:

• Komunikatīvā daļa nozīmē pilnīgu informācijas apmaiņu starp skolotāju un studentu.
• Komunikācijas interaktīvā daļa ir sava veida kopīga mijiedarbības veidošanas stratēģija, kuras laikā komandas dalībnieki mācās sadarboties, sadarboties un konkurēt savā starpā.
• Uztveres komponents nozīmē citu komunikācijas subjektu izpētes, analīzes un uztveres procesus.

A. Bodaev vispirms formulēja pedagoģiskās komunikācijas efektivitātes nosacījumus. Tiek uzskatīts, ka komunikācija starp skolotāju un studentiem ir efektīva, ja tā nodrošina vajadzīgo prasmju, zināšanu un prasmju ātru un pilnīgu asimilāciju. Turklāt šajā procesā bērnam jāmācās novērtēt ne tikai sevi, bet arī citus cilvēkus.

Pedagoģiskajai komunikācijai obligāti jābūt saistītai ar atbilstošu audzināšanu. No otras puses, starppersonu kontakti var būt visefektīvākie tikai tad, ja pareizā komunikācija tiek veikta visās bērna dzīves jomās. Tas nozīmē, ka nepieciešamie kontakti jāveic ne tikai izglītības iestādē, bet arī starp ģimenes locekļiem.

Pedagoģiskās komunikācijas prasības un tehnoloģija

Pieredzējušam speciālistam vajadzētu radīt nepieciešamo relaksējošu atmosfēru nodarbību laikā. Pastāv arī jēdziens "pedagoģiskā intuīcija". Katram skolotājam ir jāattīsta šī kvalitāte. Galu galā tas ļauj jūtīgi uztvert atmosfēru komandā, ātri noteikt studentu noskaņojuma izmaiņas, atrast pareizo pieeju pat visproblemātiskākajiem bērniem.

Jāatzīmē arī tas, ka komunikācijai nav jābūt vienvirziena informācijas plūsmai no skolotāja uz komandu. Skolotājam ir jāsazinās ar bērniem, rūpīgi klausoties viņu pieņēmumos. Galu galā tieši šī tehnoloģija ļauj bērnam attīstīt spēju patstāvīgi domāt, izteikt savu viedokli un nebaidīties to aizstāvēt.

Skolotājam jāsaprot, ka sadarbība ar bērnu komandu nozīmē konfliktu esamību. Tādēļ pedagogam jābūt zināšanām bērnu psiholoģijā, kas ļaus viņam pamanīt un pareizi atrisināt dažus pārpratumus, novērst naidīgumu, iemiesot cieņu pret otru.

Mūsdienu pedagoģijā parasti ir jānošķir divi komunikācijas stili:

• Perspektīvas mijiedarbība ļauj skolotājam sadarboties ar bērniem kopīga darba vai radošās darbības laikā, veidojot draudzīgas attiecības.
• Nemošas formas. Tas ietver tā saukto saziņas iebiedēšanu.

Lai gan skolotāja un skolēna attiecībām jābūt draudzīgai un konfidenciālai, ir vērts saglabāt noteiktu attālumu. Skolotājam ir jābūt bērnam autoritatīvai personai.