"Pleiad" - zvaigznājs dzeju

Saskaņā ar semantisko nozīmi vārda "Galaktika" nozīmē noteiktu kopienu cilvēkiem viena laikmeta un vienu darbību. Vārds cēlies grieķu mitoloģijā. Pleiad - septiņi meitas Atlas un Pleione, kas Zevs pacēla uz debesīm un pārvērtās zvaigznājā. Sešas zvaigznes spīd spoža gaisma, un tikai viens kautrīgi slēpj - jo viņa, atšķirībā no viņa paklausīgi māsas izvēlējās mīļie dieviem vīriešiem. Saskaņā ar šo pašu mitoloģijā, senie jūrnieki debesu bāka tiek pasniegtas Zvaigznāju Pleiades.

Nav pārsteidzoši, šī telpa objektu daudzus gadsimtus un simtos ir kļuvis populārs simbols mūzikas ministri. Īpaši spilgti atspoguļo zvaigznājā ziemeļu puslodes atrodamas daiļliteratūra. Pat senos laikos, jo III gadsimtā pirms mūsu ēras, dzimis Aleksandrijas skola dzeju. Septiņas dzejnieki, attiecas uz to - Homer Jr., Apollo, NIKANDER, Teokrīts, Aramur, Likotron un Filiki - organizēta atsevišķā lokā, un sauc sevi "Pleiad". Šī tendence saglabājas vēsturē seno literatūru kā piemēru augstas dzeju.

Millennia ir pagājuši, vēsture ir atkārtojas. Renesanses laikā, 1540, Francija paziņoja sev jaunu dzejnieku "Sietiņš". Tas bija laiks, franču romantisma, un vairāk - sajuta seno dzeju. Grupa jauno dzejnieku, ko vadīja Pierre de Ronsard atklāta patiesi revolucionāru programmu attīstības nacionālās literatūras. Jāatzīmē, ka arī viņi bija septiņi, to nosauca savu kopienu, ne tikai kā "Pleiad". Tas bija mēģinājums atdzīvināt un dot jaunu elpu no dzimtās literatūras, un tajā pašā laikā, tā bija sava veida necieņu pret senām tradīcijām franču dzeju.

Kāda programma dzejniekiem "Sietiņš" pamatā? Tas tika norādīts traktāts Joachim du BELLAY, un tas bija sava veida manifesta nevar atdzīvināt, bet, lai izveidotu jaunu literatūru. Jaunākā paaudze dzejnieku cīnījās, lai kaut ko piesaistītu franču literatūrā senās tradīcijas Alexandrine dzejolis. Šāda vēlme viņi paskaidroja, ka tas bija Grieķijas, Aleksandrijas dzeja ir tuvu pilnībai - un zilbes, un poētiku kopumā. Jo atklāti vāju un pretrunīgi traktāts tika smalku nod dzimtajā valodā: jā, franču valoda ir skaista, tai ir liels potenciāls, bet tas nav tik attīstīta kā grieķu vai latīņu, un tāpēc, ka tas ir nepieciešams, lai attīstītu. Un ko ceļš attīstības ieteicams izvēlēties "Pleiad"? Tas nebija nekas tāpat imitāciju ancients.

Jo dzejas sabiedrībā, iekļauti pieci - Etenn Zhodel, Jean-Antoine de Baïf Remi Bello, Zhan Dora, Pontus de Tyard. Par "plejādes", kas nonākusi līdz mūsdienām, mantojums ir kļuvis labi zināms piemērs patiesu franču romantisko lirisms un dzejas Pierre de Ronsard nekā rūgta pieredze mladoellinistov renesanses. Jau 70. gados viņa vēlākos gados viņš rakstīja reālu šedevrus, it īpaši, palika vēsturē franču literatūras "Sonnets par Helen" - veltījumu viņa pēdējā bezcerīga mīlestību. Un tajos nav izsekot imitācija, nav pieklājīgi viņa sirds Alexandrine dzejolis, bet ir tikai dzīves, cieš dvēseli dzejnieks.

Vēlākajos periodos vēsturē literatūras vairākkārt skanēja saistībā ar vārdu "Pleiad" dzeju. Tas bija, tomēr, tīri atributīvais apzīmējums dzejnieki vienu pašreizējo vai vienu laikmetu. Tātad, mūsdienu literatūrkritikas bieži lieto terminu "dzejnieki Puškina galaktiku", "galaktika dzejnieku sudraba" vecumu ". Bet tas ir veids, kā Gēte rakstīja, "jaunā gadsimta -. Citiem putniem"