Pārdošanas un pirkšanas līgums: ieslodzījuma pazīmes un noteikumi

Pārdošanas un pirkšanas līgums ir atzīts par vienu no senākajiem līgumattiecību veidiem, kas radās pirms aptuveni 4000 gadiem. Šis fakts nav pārsteidzošs, jo attiecības, kas balstītas uz preču iegādi, ir gandrīz tikpat daudz kā saprātīga persona. Šādas vienošanās būtība ir acīmredzama - īpašuma atsavināšana no viena īpašnieka uz otru par samaksu.

Civilkodeksa 454. panta 1. punkts nosaka galvenos pārdošanas līguma punktus. Tajā teikts, ka pirmā šāda nolīguma puse uzņemas pienākumu nodrošināt otru pusi ar noteiktu produktu, un otra puse piekrīt to pieņemt un maksāt. Tādējādi Civilkodekss likumīgi nostiprināja pārdošanas procesa būtību, proti, īpašuma (īpašuma tiesību) nodošanu atmaksājamā veidā citam īpašniekam.

Kopš brīža, kad divas no savām pusēm ir vienojušās par tā noteikumiem, pārdošanas līgums tiek atzīts par spēkā stājušies un slēgšana notiek brīdī, kad preces tiek nodotas pircējam. Tomēr bieži vien ir gadījumi, kad šie divi notikumi sakrīt. Piemēram, mazumtirdzniecībā, kur pastāv arī pārdošanas līguma jēdziens , ir taisnība, tam ir ļoti savdabīga forma: tiek uzskatīts, ka brīža, kad preces tiek izstādītas tirdzniecības vietās (veikala logā vai skaitītājā) vai kad pārdevējs pierāda preču kvalitāti, Vai ir publisks piedāvājums. Un brīdī, kad pircējs saņem čeku (kā alternatīvu - citu dokumentu, kas apstiprina maksājumu), līgums tiek uzskatīts par noslēgtu.

Lai izpildītu savas saistības saskaņā ar līgumu, pārdevējs vienmēr saņem atlīdzību, un tādēļ pārdošanas līgums tiek kompensēts. Tas ir arī divpusējs, jo Katrai pusei ir noteiktas saistības otras puses labā, pirms kuras izpilde tiek atzīta par otras puses parādnieku. Abas puses pienākumi ir līdzvērtīgi un būtiski: pārdevējam ir pienākums nodot preces, un pircējs ir par to jāmaksā. Šī attiecība starp pārdevēju un pircēju ļauj mums nosaukt šo līgumu par sinvalģētisku (no grieķu "attiecībām"). Tas nozīmē, ka pircējam saskaņā ar šādu līgumu vienmēr ir pretprasība maksāt par nopirktajām precēm (izņemot līgumus ar avansa maksājumu). Saskaņā ar Art. 328 GK, pircējam jāpilda ar maksājumiem saistītās saistības tikai pēc tam, kad pārdevējs ir izpildījis savas saistības. Un, ja pārdevējs nepiedāvāja preces, tad pircējam nav pienākuma veikt maksājumu. Tādējādi priekšapmaksas gadījumā pārdevējam tiek uzlikts pretpasākums - viņam ir tiesības nodot preces tikai pēc maksājuma veikšanas.

Ja pārdevējam un pircējam nevar uzlikt pretprasības, uz viņiem attiecas papildu tiesības. Piemēram: pirkšanas un pārdošanas līgums pa daļām paredz, ka no brīža, kad preces tiek nodotas pircējam, līdz galīgajam norēķiniem darījuma priekšmets tiek ieķīlāts pārdevējam, tādējādi nodrošinot pircējam savas maksājumu saistības.

Gadījumā, ja pircējs nav samaksājis savlaicīgi, pārdevējam ir tiesības pieprasīt ne tikai samaksu par precēm (vai atdošanu), bet arī procentu atmaksu no likvidētās summas. Ja jautājums ir par samaksu avansā un pārdevējs nav izpildījis savus pienākumus, tad pircējam ir tiesības pieprasīt vai nu samaksātās naudas atdošanu, vai samaksāto preču nodošanu viņam. Pārdevējam arī būs jāmaksā procenti par kavējuma periodu.

Preces, ko pārdod ar šādu līgumu, var būt jebkurš īpašums, ieskaitot nekustamo īpašumu. Tomēr atsevišķu preču grupu pārdošanu var regulēt ne tikai Civilkodekss, bet arī citi normatīvie akti.

Neatkarīgi no tā, kādas preces tiek pārdotas, pārdošanas līgumā ir ietverti vairāki pamatnosacījumi: informācija par precēm, pasūtīšanas kārtība un tā nodošanas laiks, kā arī informācija par maksājumu apjomu un kārtību.