Mantojuma likums: galvenie punkti

Nodošana Krievijas Federācijā ir iekļauta Civillikuma darbības jomā, proti, tā tiek regulēta vairāku Krievijas Federācijas Civillikuma pantu noteikumos.

Mantojuma likums tiek interpretēts atkarībā no mantojuma veida. Ja saskaņā ar likumu agrākās prioritātes tika piešķirtas mantošanai, tagad tās ir mainījušās testamentu virzienā.

Mantojuma tiesību veidi

Civilkodeksā ir vairāki mantojuma tiesību veidi:

• Pēc gribas;
• Ar likumu;
• Mantojums attiecībā uz noteiktiem īpašuma veidiem.

Ir mantojuma raksti, kas nosaka vispārīgus noteikumus, atsevišķi minēti mantojuma iegādei.

Lai arī mantojums pieņem, ka gribas esamība, mantojuma mantojums saskaņā ar likumu no tā netiek samazināts vienkāršā iemesla dēļ, ka daudzi pilsoņi vēlas atstāt savu īpašumu (mantojumu) tikai vietējiem iedzīvotājiem, dalot to neatkarīgi vienādās daļās. Tas neietver nepieciešamību izšķērdēt naudu un laiku, lai sagatavotu un apstiprinātu testamentu, kā arī izturas no apgrūtinājuma starp radiniekiem.

Likums par Krievijas Federācijas mantojumu: tiesības uz mantojumu ar likumu

Likumdošanas nišu regulē Civilkodeksa 63.pants, kas nosaka mantojuma noteikumus saskaņā ar likumā noteikto kārtību. Šīs raksta normas tiek izmantotas šādos gadījumos:

• Ja nav atstāta neviena griba, tas ir, ja tas vispār nebija sastādīts vai tas tika atcelts testētāja dzīves laikā;
• Ja griba ir tikai daļa no īpašuma, otra daļa šādos gadījumos tiek mantota likumā noteiktajā kārtībā;
• Ja griba nav derīga;
• Ja mantiniekam ir tiesības, kas viņam piešķirtas, lai īstenotu viņa daļu mantojumā;
• Ja neviens no testamentā norādītajiem mantiniekiem nav izmantojis šīs tiesības likumā noteiktajā termiņā vai visu mantinieku nāves gadījumā vai arī visu testamentā norādīto mantinieku atteikumu;
• Ja ir griba, un tajā visi radinieki, tuvie cilvēki tiek liegti mantošanai.

Mantojuma likums: mantojuma kārtība

Pasūtījums nozīmē prioritāti mantojuma tiesībām, tas ir, visi mantinieki tiek likumīgi iedalīti grupās un rindās, un tos nekavējoties neizmanto mantošanai. Prioritāte tiek realizēta tādā veidā, ka katras nākamās rindas pārņēmēji tiek mantoti tikai iepriekšējās grupas dalībnieku prombūtnes gadījumā (mantojuma atstāšana) (rinda).

Likums par mantojumu atšķir tikai 8 rindas:

Es vēršos: bērni, abi laulātie, testatora vecāki.

II posms: brāļi un māsas, vecvecāki.

III rinda: tēvi, tēvi.

IV pagrieziens: mācekļa vecmāmiņa un vectēvs.

V pagriezieni: vecvecāki un mazbērni (brālēni), kā arī vecvecāki (brālēni).

VI pagrieziens: tajā ietilpst brālēni - mazbērni, vecticībnieki (brāļadieši), tīņi un tēvi.

VII pagrieziens: stepdaughters, padotajiem, pamāte, patēvs.

VIII posms: apgādājamie invalīdi (piemēram, istabas biedrs, ar kuru māceklis bija tikai civilās laulības).

Vienā rindiņā radinieki mantoja īpašumu vienādās daļās.

Likums par īpašuma mantojumu, tā individuālajiem veidiem

Viesnīcas nodaļā aplūkoti konkrētu īpašuma veidu mantojuma gadījumi, kas ietver:

• Tiesības piedalīties ražošanas kooperatīvā, akciju sabiedrībā vai citā organizācijā;
• Tiesības piedalīties patērētāju kooperatīvā;
• Tiesības mantot uzņēmumu;
• Zemnieku saimniecību īpašums;
• Ierobežoti attaisnojamas lietas (psihotropās vielas, ieroči, toksiskas vielas uc);
• Zemes gabali;
• Summas, kas nemaksātas testatoram;
• Īpašums, ko valsts, pašvaldības piešķir priviliģētiem noteikumiem;
• Neaizmirstamas, goda zīmes, medaļas un rīkojumi utt.

Mantojuma tiesību aktos detalizēti norādītas tiesības un kārtība, kādā mantojumā izdarīti. Jāatzīmē, ka parāda, kredīta saistības tiek arī mantotas likumā noteiktajā kārtībā.