Kirgizstānas iedzīvotāji un to etniskais sastāvs

Kirgizstāna ir neliela Vidusāzijas valsts, par kuru mēs ļoti maz zinām. Kāda ir Kirgizstānas populācija šodien? Kādas etniskās grupas dzīvo tās teritorijā? Šie jautājumi ir izklāstīti mūsu rakstā.

Kirgizstānas iedzīvotāji un tās izaugsmes dinamika

Kirgizstānas Republika (vai Kirgizstāna) ir neliela valsts Āzijas sirdī, kas atrodas starp Ķīnu un Kazahtu. Demogrāfiski, kulturāli un etniski šī valsts ir neparasta un interesanta.

Cik daudz cilvēku šodien dzīvo Kirgizstānā? Un kāda ir tā etniskā struktūra? Mēģināsim atbildēt uz šiem jautājumiem.

Cik daudz cilvēku dzīvo Kirgizstānā? Šīs valsts iedzīvotāju skaitlis 2015. gada sākumā sasniedza 5,9 miljonus cilvēku. Kirgizstānas pārsteidzoša iezīme ir tā, ka līdz šim lielākā daļa iedzīvotāju dzīvo lauku apvidos (vairāk nekā 60%). Tādējādi pilsētas procesi, kas dominē visā mūsdienu pasaulē, nekādā ziņā nevar pakļaut nelielu Vidusāzijas valsti.

Kirgizstānā ir tikai 51 pilsēta. Bet neviens no viņiem nav miljonāru pilsēta. Lielākie no tiem ir Biškeke (valsts galvaspilsēta ), Osh, Jalal-Abad, Karakol un Tokmok.

Jāatzīmē, ka valsts galvaspilsētā Biškeka, pēc demogrāfiem domām, ir puse no kopējā Kirgizstānas pilsētas iedzīvotāju skaita. Saskaņā ar dažādām aplēsēm šajā pilsētā dzīvo 600 līdz 900 tūkstoši cilvēku. Šis pieaugums skaitļos izskaidrojams ar nepareizu pilsoņu uzskatu, kas raksturīgs mūsdienu Kirgizstānas Republikai.

Kirgizstānas iedzīvotāju skaits pēdējā pusgadsimta laikā ir vairāk nekā dubultojies un turpina pieaugt. Pēdējā gada laikā kopējais iedzīvotāju skaita pieaugums valstī bija aptuveni 250 tūkstoši cilvēku. Galvenais iemesls tam bija augsts dzimstības līmenis.

Visizplatītākie Kirgizstānā ir Oša un Jalal-Abadas apgabali.

Republikas republikas tautības sastāvs

Kirgizstānas iedzīvotājiem raksturīga diezgan sarežģīta etniskā struktūra. Jāatzīmē, ka līdz 1985. gadam šīs republikas pārstāvji nav dominējošā etniskā grupa. Lieta ir tā, ka PSRS laikos tās teritorijas, kurās vēsturiski dzīvoja citas tautas (galvenokārt uzbeki un krievi), tika iekļautas tās robežās. Līdz divdesmitā gadsimta vidum Kirgizstānas bija tikai 40% no kopējā republikas iedzīvotāju skaita.

Tomēr laika gaitā sāka strauji palielināties Kirgizstānas skaits. Laikā no 1959. līdz 2009. gadam to kopējais skaits valstī pieauga 2,5 reizes.

Līdz šim desmit Kirgizstānas tautu (skaitļu izteiksmē) ir šādi:

1. Kirgīzs, 71%.
2. Uzbeks, 14%.
3. Krieviski, 7,8%.
4. Dungāni, 1,1%.
5. Uiguri, 0,9%.
6. Tadžikistāna, 0,8%.
7. Turki, 0,7%.
8. Kazahi, 0,6%.
9. Tatāri, 0,6%.
10. Ukraiņi, 0,4%.

Ir vērts atzīmēt, ka Kirgizstānas etniskā struktūra dominē visās jomās, kā arī valsts galvaspilsētā, kur to daļa ir aptuveni 70 procenti. Uzbekismi Kirgizstānā dzīvo diezgan kompakti, koncentrējoties divās pilsētās - Ošā un Uzgēnā.

Starpetniskie konflikti

Starpetniskās attiecības republikā var raksturot kā saspringtas un nestabilas. Viņus izceļas diezgan liels konfliktu potenciāls, ko laiku pa laikam izpaužas ielu satricinājumos un sadursmē starp dažādām etniskām grupām.

Tādējādi vislielākie konflikti nacionālajā zemē valstī 1990. gadā (tā sauktā Oshas slaktiņa) un 2010. gadā valstī radās.

Starpetniskos konfliktus Kirgizstānā, kā parasti, izraisa vairāki faktori. Starp tiem:

• Zemes resursu trūkums (piemēram, zeme kļuva par sākotnējo 1990. gada Oša konflikta cēloni, kurā tika pieprasīti vismaz 1200 dzīvību);
• Dziļa ekonomiskā krīze un milzīgs bezdarbs;
• Nepietiekama nacionālo minoritāšu klātbūtne valdības valsts aparātā .

Migrācijas procesi Kirgizstānā

Kirgizstānas iedzīvotāji aktīvi migrē no ciemiem uz pilsētām, kur ir vismaz dažas iespējas atrast darbu. Visbiežāk tie ir jaunieši, kuri nevarēja iegūt pietiekamu izglītību. Viņiem bieži vien ir ļoti grūti apmesties viņiem lielā pilsētā. Tā rezultātā pieaug bezdarbs un noziedzība. Kirgizstānas aktīvā migrācija no laukiem uz pilsētām (galvenokārt Biškekā) sākās jau 90. gadu sākumā un turpinās līdz pat šai dienai.

Turklāt daudzi Kirgizstānas iedzīvotāji arī ceļo uz ārzemēm. Šajā gadījumā emigrantu galvenais mērķis ir Maskava, kā arī citas lielākās Krievijas pilsētas.

Ir vērts pieminēt vēl vienu PSRS sabrukuma sekas šai valstij. Deviņdesmito gadu sākumā sabiedrotie, kas nav Krievijas pilsoņi, sāka izceļot no valsts lielā skaitā, it īpaši krievi un ukraiņi.

Krievijas diaspora Kirgizstānā

Kirgizstānas Republikā ir diezgan spēcīga krievu diaspora. Pat neraugoties uz to, ka salīdzinājumā ar 1989. gadu krievu skaits šajā valstī ir samazinājies trīs reizes.

Krievijas iedzīvotāji Kirgizstānā galvenokārt koncentrējas Chui, Issyk-Kul apgabalos, kā arī Biškekā. Taču Osh reģionā, kur dominē uzbeki, krievi vispār nepieredzējušies.

Katrā ziņā Kirgizstānā pret Krieviem nav diskriminācijas. Krievu valoda tiek brīvi izmantota Kirgizstānas skolās un universitātēs, bet Biškekā darbojas arī Krievu drāmas teātris.

Noslēgumā

Kirgizstānas Republika ir neliela Vidusāzijas valsts ar 5,9 miljoniem cilvēku. Kirgizstānas iedzīvotājiem raksturīga samērā niecīga etniskā struktūra. Tas, savukārt, izpaužas krasās starpetnisko konfliktu laikā, kas šajā valstī periodiski izceļas.