Darba līguma saturs

Attiecības starp nākamo darbinieku un viņa darba devēju regulē darba tiesību akti.

Darba līguma jēdziens un saturs ir definēts TK 57. pantā. Jau pats fakts par šāda līguma noslēgšanu nozīmē, ka darbiniekiem un darba devējam ir jāievēro tiesību aktos noteiktās garantijas un tiesības. Noteikumi, kas nosaka pusēm, un darba līguma saturs ir iedalīti obligātajā un papildu.

Ir skaidrs, ka pirmie ir uzskaitīti jebkurā nolīgumā. Bet līgumā var nebūt papildu nosacījumi. Bet, ja tie ir, tad arī tie ir stingri jāievēro. Puses, kas veido darba līguma saturu, var brīvi izvēlēties prasības. Ir tikai viens ierobežojums: norādītie nosacījumi nedrīkst būt zemāki par tām tiesībām, kuras garantē darba tiesību akti.

TK 57. pantā ir uzskaitītas šādas obligātās prasības, kas veido darba līguma saturu:

- norāde par organizācijas nosaukumu, kur tiks pieņemts nākamais darbinieks, - norāde par precīzu darba pirmās dienas datumu. Steidzama darba līguma gadījumā ir arī jānorāda sadarbības izbeigšanas termiņš un apstāklis, kas izraisīja šāda veida līguma noslēgšanu;

- norādes par darbinieka pienākumiem (amats, profesija pēc izglītības, specialitātes, prasmju līmeņa);

- norāde par kompensācijas veidu un pabalstiem, kas darbiniekam jāmaksā par īpašiem darba apstākļiem (kaitīgi, smagi vai bīstami);

- atalgojuma un papildu maksājumu (prēmiju vai prēmiju, atlīdzību) izsniegšanas nosacījumu precizēšana. To lielums ir atkarīgs no jaunā darbinieka aizņemtā amata, viņa profesijas, specialitātes, pabeigtā uzdevuma rādītāju - kvalitātes un kvantitātes;

- darba un atpūtai paredzētā laika specifikācija, ja tie nesakrīt ar kopējo visu komandas grafiku. Tas nozīmē, ka darba līguma saturā jāiekļauj tādas nianses kā darba dienas ilgums, tā normēšana, grafika elastība, maiņa, papildu atvaļinājuma pastāvēšana, izņemot pamata un obligāto atvaļinājumu;

- vajadzības gadījumā precizēt darba raksturu (piemēram, darbs pie ceļa), - obligātā sociālā nodrošinājuma nosacījumu iekļaušana. Darbinieku apdrošināšana.

Kā jau minēts, darba līguma saturs papildus obligātajiem nosacījumiem var ietvert sekojošus papildus:

- par pārbaudes laiku pirms galīgās nodarbinātības. Šis stāvoklis notiek biežāk. Tādējādi galva cenšas apdrošināties pret tādu darbinieku pieņemšanu, kuri neatbilst izvirzītajām prasībām;

- ja amatpersonai ir zināma oficiāla, komerciāla vai valsts noslēpums, kas ir aizsargāts ar likumu, viņš apņemas to neizpaust. Pirms darba līguma noslēgšanas ar šo nosacījumu darba devējam ir jāieņem nākamā darbinieka kvīts, ka viņam tiek paziņots, ka viņš nodarbosies ar klasificētu informāciju, un ir atbildīgs par tā izpaušanu trešajām personām;

- darbinieks ir jāstrādā organizācijā noteiktā laika posmā, ja viņu izdevusi studēt šai organizācijai;

- Darba ņēmēja un viņa ģimenes locekļu dzīves apstākļu uzlabošana, papildu, brīvprātīga, izņemot obligāto, apdrošināšanu (pensiju vai medicīnisko), atļauju izsniegšanu utt.).

Nosacījumus, kas iekļauti darba līgumā, var mainīt, bet tikai ar darba devēja un viņa darba ņēmēja savstarpēju lēmumu. Tie ir ierakstīti rakstiski, pievienoti galvenajam līgumam un tiem ir tāds pats juridiskais spēks.