Probiotikas broileru mājputnu audzēšanā.

Augstās prasības attiecībā uz lauksaimniecības produktu kvalitāti un drošību ir bijušas pamats, lai pētītu probiotiķu lietošanu broileru mājputniem. Šajā sakarā prioritātes ir pētījumi par drošu antibiotiku aizstāšanu ar dzīvnieku un cilvēku veselību izraisošām zālēm, tehnoloģiju izstrāde drošu produktu iegūšanai.

Probiotikas un no tiem iegūti produkti var būt viens no alternatīviem šīs problēmas risinājumiem. Šajā gadījumā, kā parādīts vairākos pētījumos, ir iespējams audzēt broileru cāļus un bez antibiotikām noteiktos apstākļos to aizstāšana būs probiotiķi .

Tomēr, neskatoties uz lopbarības antibiotiku lietošanas aizliegumu plašu ieviešanu, joprojām ir grūti pārtraukt stereotipu, domājot, ka nav iespējams audzēt putnu bez antibiotikām. Galvenā prioritāte mājputnu produktu ražošanā joprojām ir peļņa, nevis produktu kvalitāte un nekaitīgums. Barošanas speciālisti veic barību mājlopu barošanai, kā ieteikusi starpvalstu piegādātāji, un pēc saviem ieskatiem, neņemot vērā daudzus faktorus. Ar āra kopšanu putns ir iespēja barot pazudušos produktus no pakaišiem, kas nav pieejami būrī esošajam putnam.

Tādējādi tika veikti pētījumi, lai noteiktu un pamatotu nepieciešamību pēc mājputniem barības piedevās, kas satur mikroorganismus, ja tiek audzēti broileru cāļi.

Lai sasniegtu šo mērķi, formulēti šādi pētniecības mērķi:

1. Lai noteiktu probiotikas barības piedevu ietekmi uz broileru cāļu mikrobu ainavas veidošanos un kvalitāti.
2. Nosakiet probiotiku dažādu monokultūru broileru cāļu patēriņa līmeņa atkarību no fermentu sastāva klātbūtnes.
3. Lai noteiktu attiecības starp zarnu mikrofloras kvalitatīvā sastāva izmaiņām un broileru cāļu organisma imunoloģisko rezistenci.

Audzējot ISA krustu broilerus, tika samontētas divas vecuma grupas vecumā no 38 cāļiem-analogiem ikdienas vecumā. Visiem cāļiem tika veikta plānota veterinārā ārstēšana.

Broileru cāļu kontroles grupa saņēma pamata diētu. Šūnā, kurā bija testa grupas cāļi, tika uzstādītas 4 autopāras, kurās, kad tās patērēja, tika barotas barības, kas bagātinātas ar premiksiem ar pienskābes lopbarības piedevu (MCD): I - pamatojoties uz laktobacillus, MKD-L; II - pamatojoties uz pienskābes termofīlo streptokoku, MKD-C; III - pamatojoties uz bifidobaktērijām, MKD-B; IV - pamatojoties uz propionskābes baktērijām, MKD-P. Premiksi, kuru pamatā ir mikroorganismi, trīs nedēļu laikā baroti ar broileru cāļiem, un tiem ir brīva pieeja visām barošanas bedrēm. Jāatzīmē, ka eksperimenta grupu eksperimenta laikā lopbarības fermentus un antibiotikas neizmantoja.

Pētījuma gaitā tika reģistrēts MKD (L, C, P, B) lopbarības piedevu patēriņš, dzīvsvars un mājputnu nekaitīgums. Pēc 30 minūtēm. Pēc cāļu atsaukšanas un tad 7, 14 un pirms kaušanas - 42 dienas. Zāļu fragmenti tika ņemti paraugi, lai noteiktu MZD ietekmi uz broileru cāļu zarnu mikrofloras kvalitatīva sastāva veidošanos.

Šo pētījumu rezultātā tika noteikta broileru cāļu nepieciešamība barības piedevās, kas satur baktēriju dzīvās monokultūras (bifidobaktērijas, laktobacilus, propionskābes baktērijas un pienskābe streptokoku). Turklāt atklājās, ka neatkarīgi no cāļu vecuma, priekšroka tika dota putnu bifido- un laktobacillu zarnu mikrofloras galveno sugu pārstāvjiem. Izmantojot premiksus, kuru pamatā ir monokultūras cāļu broileru uzturā, pozitīvi ietekmē viroņu zarnu mikrofloras kolonizācijas ātrumu un kvalitāti, ko rada savas mikroflora pārstāvji, un pozitīvi ietekmē broileru cāļu darbību un drošību to audzēšanas procesā.