Krimināltiesību sankciju veidi: jēdziens, principu piemēri.

Jebkāds izdarīts noziegums nozīmē tūlītēju valsts reakciju, kas izpaužas kā konkrētu kriminālo tiesību aktu izmantošana pret vainīgo, kas rada aizskarošu nelabvēlīgu raksturu.

Sankcijas par krimināltiesībām - jēdziens

Mūsdienu krimināltiesību sistēmā sankcija tiek uzskatīta par vienu no elementu krimināltiesiskajām normām, kas veido organizāciju, kurā definēta konkrētā šķirne, kā arī par sodu, kas piemērots subjektam, kurš izdarījis likuma normu paredzēto aktu. Turklāt sankcija kalpo kā sava veida rādītājs par sabiedrības briesmu pakāpi, kas raksturīga konkrētam civiltiesiskajam pārkāpumam, ko aizliedz krimināltiesību akti.

Kriminālsodu klasifikācija

Mūsdienu krimināltiesībās sodu klasifikācija tiek veikta pēc to noteiktības pakāpes. Pamatojoties uz šo principu, šādi krimināltiesiska rakstura sankciju veidi ir šādi:

• Pilnīgi noteikti;
• Absolūti nenoteikts;
• Relatīvi noteikts;
• Alternatīva.

Galvenās šķirnes: absolūti noteikta un nenoteikta

Tātad, sīkāk apsveriet, kādi ir krimināltiesībās izmantotie sankciju veidi, piemērus raksturojot to īpašības.

Sankcijas ar pilnīgi noteiktu definīciju tiek uzskatītas par vienīgo iespējamo soda veidu un tā precīzo lielumu un tādējādi izslēdz iespēju īstenot soda izvēli. Piemēram, brīvības atņemšana uz mūžu, naudas sods pēc stingri noteiktā lieluma, nāvessods. Šādas sankcijas pašreizējās krimināltiesību normatīvajos aktos netiek piemērotas, jo tās nenozīmē, ka sodīšana tiek individualizēta attiecībā uz neatliekamās palīdzības izdarīšanas tiešajiem apstākļiem un likumpārkāpēja personiskajām īpašībām.

Šādi sankciju veidi krimināllikumā, kas ir pilnīgi neskaidri, nenosaka soda šķirni un lielumu, bet tajos ir tikai tādi vārdi, kas nav pārliecinoši, piemēram: "sodīt saskaņā ar likuma stingrību", "sodīt par kara stāvokli" utt. . Mūsdienu krimināllikumā šāda veida sankcijas netiek pamatoti izmantotas, jo to klātbūtne rada lielu varbūtību, ka tiesas var atsaukties un pamattiesības pamatprincips.

Galvenie sankciju veidi krimināltiesību jomā: alternatīva un relatīvi specifiska

Sodus par konkrētiem noziegumiem var uzskatīt par visiem likuma pārkāpuma nosacījumiem un cēloņiem. Šāda veida sankcijas krimināltiesībās kā samērā precīzi paredz konkrētu soda veidu un nosaka vai nu tās minimālās un maksimālās robežas, vai kādu no tām. Pamatojoties uz šo principu, šīs sankcijas, savukārt, var iedalīt:

• Nosakot maksimālo soda apmēru, piemēram, standartus, kas noteikti MK 1. daļā. Kriminālkodeksa 228. pants paredz, ka personai, kas izdarījusi šo pantu, tiek piemērots likumpārkāpums, piemēram, brīvības atņemšana uz laiku līdz trim gadiem.
• Nosakot minimālo un maksimālo soda apmēru. Piemēram, noteikumi, kas noteikti MK 1. daļā. 105 Krimināllikumā, ir paredzēts piemērot šo pasākumu vainīgajam subjektam kā brīvības atņemšanu uz laiku no sešiem līdz piecpadsmit gadiem.

Citu veidu sankcijas (alternatīva) paredz iespēju iesniegt pieteikumu par divu vai vairāku soda veidu izdarīšanu, kas tiesu iestādei katrā konkrētā gadījumā saskaņā ar likumpārkāpuma īpatnībām un vainīgā personai nosaka sodu tiktāl, ciktāl tas atbilst likuma pakāpei un būtībai. Piemēram, noteikumi, kas ietverti 1.daļā Art. 213. Pants paredz naudas sodu vai netaisnību vai brīvības atņemšanu sūdzības iesniedzējam.

Cita veida sankcijas

Papildus iepriekšminētajam arī ir lietderīgi minēt arī šādus sankciju veidus krimināltiesībās - pārsūdzības un kumulatīvās sankcijas. Attiecībā uz pirmo, šīs sankcijas neuzliek sodu par attiecīgā delikāta izdarīšanu, bet tajās ir norāde uz citu krimināltiesību normu sankciju. Pašlaik šādas sankcijas netiek izmantotas spēkā esošajos krimināltiesību aktos.

Sankcijas, ko sauc par kumulatīvām, nosaka iespēju papildus virsrakstam piemērot papildu rakstzīmi vainīgajam subjektam, kas var būt gan obligāts, gan neobligāts. Piemēram, pieteikums uz vainīgo sodāmo priekšmetu, kas nosaka pēdējā brīvības atņemšanu konkrētam laikposmam, vienlaicīgi atņemot viņiem tiesības ieņemt vairākas noteiktas amata vietas attiecīgajam gadu skaitam.

Tātad, ņemot vērā visus iepriekšminētos sankciju veidus, kas tiek piemēroti mūsdienīgajos krimināltiesību aktos, var redzēt, ka pēdējais kā krimināltiesību regulējuma instruments tiek aicināts garantēt pienācīgu valsts un sabiedrības interešu aizsardzību no dažādiem noziedzīgiem nodarījumiem un nodrošināt nāvessoda neizbēgamību Likumības un tiesiskuma principu saglabāšana.