Japānas ekonomika

Japāna - valsts, kas atrodas Āzijā. Atrodas uz 4 galvenajām salām (Honšu, Hokaido, Sikoku un Koshu) un daudzi mazi, blakus tai. No valsts teritorijas - aptuveni 372200 kvadrātkilometri Iedzīvotāji - aptuveni 122 miljoni, no kuriem vairāk nekā 99% no Japānas pilsonības. Par valsts kapitāla - Tokija (apmēram 12 miljoni cilvēku).

Japāna ir monarhija vada imperators, bet gan saskaņā ar Satversmi 1889, likumdevējs veica imperators kopā ar Parlamentu.

Japānas ekonomika ir attīstījusies reibumā daudziem faktoriem. Beigās 60s 19.gs. nepabeigta buržuāziskās revolūcijas atvēra jaunu kapitālisma posmu vēsturē Japānā. Notika priekšvakarā liela mēroga buržuāziskajā reformu noskaidroti ceļu attīstībai kapitālisma valstī. Veiksmīgi gāja procesu pagrieziena valsti stājas imperiālistu jaudu.

Japānas ekonomika kopš 1940. gada ir likts uz pakalpojumu ārpolitikas. Valsts ir noslēgusi militāru aliansi ar Vāciju un Itāliju, un ieraksta Otrā pasaules kopš 1941. gada. Tikai pēc sakāves 1945. militārists Japānā valstī dažu demokrātiskās reformas, ir sākusies.

Reforma modeli, kas raksturo pēckara Japānas ekonomiku, ir šādas iezīmes. ražošanas attīstība ir kļuvusi par prioritāti pār visiem pārējiem, valsts atteicās sekot "brīvā tirgus spēkiem". Tā rezultātā "šoka ekonomiskās terapiju", ko 1949. gadā Japānas rūpnieciskā ražošana tika atjaunota gandrīz pilnībā.

Valdības īstenotā šo ieguldījumu un strukturālo politiku, kas veicināja veidošanos raksturīgās filiāles rūpnieciski attīstītajām valstīm. Japānas ekonomika pēc Otrā pasaules kara tika izstrādāts kā daļa no kursa bezkompromisa aizsardzību natskapitala ražošanā, banku un citām nozarēm, kā arī veica aizsardzību, tā lauksaimniecību, izmantojot subsīdijas un protekcionisma politiku.

Tas viss noveda pie tā, ka Japānas ekonomika ir kļuvusi raksturo konkrētu attīstības modeli, kas kļuva pazīstams kā plānošanas un tirgus. Administratīvais regulējums apvienojumā ar ekonomisko sistēmu privātā uzņēmumā.

Jaunā konstitūcija 1947. gadā pasludināja demokrātiskās tiesības un brīvības. Agrārā reforma nodots izpirkuma maksu lielāko namīpašnieku "zemi zemniekiem. Tika pakļauti drupināšanas lielāko monopolus.

60s-70s - laiks, kad Japāna pasaules ekonomikā ir kļuvusi īpaši svarīga figūra. Viņa pagriezās uz otro pilnvaru kapitālistiskās pasaules iekšzemes kopprodukta un rūpnieciskās ražošanas.

NKP tagad ir lielāks nekā 11% no pasaules, attiecībā uz NKP valsts apsteidzot ASV uz vienu iedzīvotāju. Tas veido aptuveni 12% no rūpnieciskās produkcijas pasaulē. Gandrīz pabeigts pielāgošanu ekonomikas uz "dārgu jenu." Jau bija pāreja uz jaunu attīstības modeli un valsts ekonomiku, liekot fokusā problēmu iekšzemes patēriņam, nevis eksportu.