Flāmu: vēsture attīstību un īpašībām

Flāmu valoda piecus miljonus cilvēku, kas dzīvo teritorijā uz ziemeļiem no Beļģijas (šī daļa tiek saukta Flandrija), kā arī aptuveni 200 tūkstoši franču nodaļu Nord. Tas attiecas uz Vācijas filiālē indoeiropiešu saimes.

Tie, kas runā flāmu

Flemings ir cieši saistīta ar holandiešu cilvēkiem. Kopš laikmetā Romas impērijas un līdz XIV gadsimtā, viņi pakāpeniski apmetās savā pašreizējā teritorijā - ziemeļu daļā Beļģijā. Līdz XVI gadsimta flāmu praktiski neatšķiras no Nīderlandes. Izmaiņas nāca pēc atdalīšanas Holandes un Beļģijas, viena valsts ieguva neatkarību, un pieņēma protestantismā, savukārt teritorijā otras katoļu un stiprināja dominēšanu ārvalstu iestādēm. Tādējādi, XVII-XVIII gs flāmu valoda izstrādāta patstāvīgi, bez iejaukšanās no holandiešu.

In 1830, Beļģijas Karaliste ieguva neatkarību. Tā Flemings sāka paust savu neapmierinātību ar Flandrijas statusu, jo tas joprojām tiek uzskatīta par vietējā dialektā. No valodas standarta literatūras pieņemšana ir saistīta ar dažām grūtībām, jo bagāti un izglītoti Flemings galvenokārt runāja franciski.

stāsts

Flāmu valodu mācīšana, kas ir diezgan grūti, jo tas ir liels atšķirības rakstīšana un runāšana, ir bagāts un visai sarežģīto vēsturi attīstību. Beigās XIX gs Beļģijas valdība sastāvēja galvenokārt franciski runājošo Walloons. Kopš 1873. Flāmu ir oficiālā valoda Beļģijā, uz vienlīdzīgiem noteikumiem ar franču. Pēc Otrā pasaules kara, ir samazinājies no tērauda rūpniecības attīstību un ogļrūpniecību.

Šie notikumi ir nodarīti flāmu, kas tajā laikā veidoja 55% no iedzīvotājiem, vēlme pēc pārmaiņām politiskajā un īpaši kultūras jomā. 1968. gadā, pastāv konflikts starp franču un Flemings, pamatojoties uz universitātes Louvain: divas populācijas nevarēja izlemt, kādā valodā jāmāca tas skolā.

Rezultāts bija virkne likumi 1970, ar kuru tika izveidota valodas robežu starp divām valstīm, no kuriem viens ir jāizmanto visās sabiedriskās iestādēs tikai dzimtene valodās tautu Flandrijā. Flāmu padome, kas atbild par kultūras 1973., pārdēvēja to holandiešu.

Pašreizējā situācija

Lai iegūtu pozīciju jebkurā publiskajā iestādē Beļģijā, jums ir jāzina divas valodas. Tas ir par flāmu un, protams, franču. Walloons, savukārt, ir nepatika pret ideju par mācību valodu, kurā runā tikai par 22 miljoniem cilvēku, tai skaitā cilvēkiem, kas dzīvo Nīderlandē. Flemings (īpaši tiem, kuri ieņemt valsts amatus), kā sava veida atriebības apzināti atsakās runāt franciski. Attiecībā uz terminu "Flandrijas", papildus tā tiešā nozīmē, mūsdienās tas tiek bieži izmantots kā kolektīvu nosaukumu Austrumu un zapadnoflamandskih dialektus.

Ar valodu pierobežas reģionos var izpildīt ceļazīmes franču un pabeigt zem nosaukuma norēķinu Nīderlandē. Tas ir saistīts ar faktu, ka daudzas pilsētas ir divu veidu. Tātad, ja jūs plānojat doties uz Mons ar Flandrijas teritorijā, tad jūs gatavojaties Bergenu, Liege - Luik, Namur - namenya un tā tālāk. Un otrādi. Jūs vēlaties apmeklēt Mehelenas? Tad jums vajadzētu zināt: Francijas pilsētas nosaukums izklausās Malin, Berne - Furneaux, Ieper - Ypres. Tas joprojām nav skaidrs, kāpēc valsts valdība nevar atrisināt šo komiski un tajā pašā laikā bēdīgo stāvokli, uzstādot divvalodu ceļa zīmes.

raksturīgās pazīmes

Attiecībā uz fonētikas flāmu atšķiras no Nīderlandes skaita funkcijas izrunas (piemēram, pilnīgi nav stabilu uzbrukumu). Gramatika pazīme ir konsekventa sadalījums trīs veidu ar palīdzību personas vietniekvārdu. Tas ir arī iezīme Flāmu valodas rīkojas pārpilnība Gallicisms.

dialekti

Ir četras šķirnes flāmu:

• Brabant dialektu;

• Austrumu-flāmu;

• West-flāmu;

• Limburg.

Dialekti pēdējās divās grupās pašlaik visvairāk tiek izmantota ikdienas runā iedzīvotāju vidū, un ir visvairāk atšķirību no standarta holandiešu.

Beļģijā limburgiešu joprojām tiek uzskatīta par dialektu. Kopš 1997. gada, Nīderlandē, viņš tika oficiāli atzīta kā neatkarīga, jo holandiešu un flāmu. Kur viņi runā dialekti Limburgas? Tas, pirmkārt, dienvidaustrumu platība Nīderlandes, kā arī ziemeļu-austrumu daļa no Beļģijas.

Rietumu Flandrijas izmanto dzīvojošo iedzīvotāju West Flanders. Šīs grupas Wide izplatīšana ir saistīts ar kustību vietējo rakstnieku otrajā pusē XIX gadsimtā, kas aktīvi iebilda pret ieviešanu standarta holandiešu valodā.

Feast Flāmu kopienas

Šie svētki iekrīt 11. jūlijā. In 1302, bija slavens Kurtreyskaya cīņa starp flāmu un franču bruņinieki. Nesen piesavinājusies teritorijā Flandrijā un tās valodu. Flāmu cilvēki drosmīgi aizstāvēja valsti, organizēt miliciju par crossbowmen un loka. Flandrija ieguva zemes nogruvumu uzvaru šajā cīņā.

Līdz šim mūsdienu brīvdienu Beļģijas svinēja vienotu flāmu kopienu. Šajā dienā ir kostīmu parādes un teātra izrādes, kas paredzēti, lai atgādinātu iedzīvotājus par neatkarības cenu un to drosmīgajiem senčiem, kuri cīnījās par to.