Dzejolis "The footmen mūžīga Eiropa" Puškins rakstīja

Laiks tagad viegli. Krievija - valsts, ka daudzi eksperti ģeopolitiskās realitātes sākumā '90s jutās nolemti, un drīz būs sakropļošana, - pēkšņi sāka atkal parādīt savu mūžīgo dumpīgs rūdījums. Mēģinājumi ignorēt intereses varas un radās neparedzēta pretestība. Ņemot vērā traģiskos notikumus, kas notiek kaimiņvalstīs, bija dabiska interese, kā tikt galā ar šādām situācijām, labākie cilvēki Krievijā pirms gadsimta. nokošana dzejolis "sulaiņi mūžīga Eiropa" tika publicēts lapās publikāciju un elektronisko mediju. Puškina, liels krievu dzejnieks, tika atzīts autors. Saskaņā ar citu versiju, produkts nāca no pildspalva Tiutchev.

Vai šī informācija ir patiesa? Šajā jautājumā būtu rūpīgi sakārtoti.

Filoloģiskā iebildumi vai atskaņa ar vārdu "Eiropa"

Filoloģijas eksperti nekavējoties apšaubīja divas galvenās versijas autordarbiem "mūžīgajām sulaiņiem Eiropā." Puškina un Tiutchev diez sāka atskaņa "Eiropa" ar "pieredzi", - nav pilnībā saskan ar jēdzienu daiļliteratūra, dominē divdesmitajos-trīsdesmitajos XIX gadsimtā. Līdz gadsimta vidum, šādi mēģinājumi ir diezgan sarkastiski izsmēja dzejnieki Zhemchuzhnikova brāļi Aleksejs Tolstojs un pievienojās viņiem A. Ammos Vienoti kolektīvo pseidonīmu Kozmy Prutkova. Šāda moderna atskaņa liecina izcelsmi vēlāk darbu, varbūt pat šodien. Stilistiski tas atgādina Citā pantā Puškina. "The footmen mūžīgā Europe", kas sasaucas ar Ode "saules Krievu dzejas", kas pazīstams kā "apmelotāji Krievijas".

Puškina dzejoli 1831

Krievija - valsts ir tik milzīgs, ka kārdinājums samazināt tās lielumu vairākkārt sajaukt prātus Eiropas valdnieki. Par Šim nolūkam viņi izmantoja jebkuru attaisnojumu. In 1830 teritorijā Empire nemieriem izcēlās, vēlāk sauc par sacelšanos. Aleksandrs, neskatoties uz ļoti kritisko attieksmi pret daudziem aspektiem Krievijas dzīves sava laika, bija patriots, un visu veidu separātismu (mūsdienu izpratnē), uztver naidīgi. Savu nostāju šajā jautājumā, viņš skaidri izklāstīja savā rakstveida darba - atcirst uz neslavas Krievijas. Acīmredzot, vairums mūsdienu lasītāju sajaukt šo oda rakstīts Carskoje Selo, augusts 2, 1831, ar dzejoli "The footmen mūžīga Europe". Puškina bija neapmierināta ar nodomu Francijas valdību sniegt tiešu militāro atbalstu Polijas nemierniekiem un pravietoja, nav īsti tipināt vārdiem, ienaidnieki bēdīgo likteni "starp nechuzhdyh zārki", atgādinot notikumus astoņpadsmit gadus vecs. Vēsture, kā mēs zinām, ir jāatkārto.

Primārie avoti

Vai dzejoli "The footmen mūžīga Eiropa" Puškins rakstīja? Par šo produktu vēsturi, kad jūs mēģināt atrast, nav zināms. Atsauces materiālā formā visaptverošu kolekciju liels dzejnieks darbiem arī nesniedz nekādu informāciju. Hronoloģiskā neuzvedina, nē tas nepieder nevienai no zināmajām periodu radošumu. Šie rezultāti dod un mēģināt atrast kaut ko līdzīgu Tiutchev. Kritiķi šo pieeju precizēšanu autorības var iebilst, ka daži ļoti asas darbi nav iekļauti oficiālajā PSA dažādu iemeslu dēļ. Varbūt Puškina dzejolis "The footmen mūžīgā Eiropa" bija tik musinātu, ka saskaņā ar karaļa, ne Padomju laikos cenzūras neuzdrošinājās prezentēt savu vispārējo lasīšanas sabiedrību? Bet tekstā nekas, kas varētu traucēt "Satraps", lai gan karalis, kaut gan padomju. Un informācija par aizliegto produktu nav ļoti uzticama. Lielākā daļa no "slepeno", un obscenely aizskarošiem-darbu saistīt ar lielu dzejnieks, patiesībā, nav nekāda sakara ar to. To apliecina galvenokārt to viduvējība.

Kāpēc piedēvē autorība Puškina?

Aleksandrs kļuva par "mūsu visu", ir fakts, ka, diemžēl, ir bijusi dīvainu lomu veicināšanā lielā krievu dzejnieka. Skolēniem ir burtiski spiesti iegaumēt viņa darbus, bieži vien neveicot mēģinājumi notvert šo aizraujošu skaistumu un gudrību, kas izstaro no katra dzejā Puškina. "The footmen mūžīgā Europe" piedēvēt "galvenais krievu dzejnieks" dažkārt apzināti - lai dotu šī produkta svaru acīs neuzsāktu sabiedrībai. Joprojām ir nepieciešams šis nē nē. Pēc A. S. Puškina ir daudz vārsmas spilgti patriotiskas, un, ja tie nav pietiekami, jūs varat izlasīt viņa sarakste ar draugiem, kurā viņš skaidri necieš nicinājumu valstī, jo īpaši no ārzemniekiem. Un vēl kāds kaitīgs traucēšana patiesības, kad dzejolis ir īstais autors.

Patiesā autors

Elena Fominichna Lavrenteva kļuva 1971. biedrs Rakstnieku savienības, izdeva divi desmiti grāmatas (pirmo reizi publicēts 1964. gadā), strādāja ar žurnālu "Jaunatnes" desmit gadus, izcils dzejnieks, ir autors dzejolis "The footmen mūžīga Europe". Puškina nav rakstīt. Pirmā zināmā publikācija notika 23 oktobris 2003. Produkta nosaukums :. "tā saukto elitei Galīcijas" Tas tikai tā gadījās, ka tas kļūst arvien vairāk un vairāk svarīgi, bet tāpēc, ka dzejoli popularitāte auga, un Ukrainā, kā arī ārzemēs. Tas bija rakstīts Donetsk, un tika veltīts "varoņi Maidan," citu pirmie. Dzejnieks, vai drīzāk, dzejnieks, nebija dzirdējis neko.

Elena Fominichna pārliecināts, ka tas bija jauki, ka tas nav piedēvēt dzejoli ikvienam, bet pats Aleksandru Sergeevichu. Tas ir - tas nav svarīgi, tas ir - paldies. Un tas, kas vārdiem cita ievērojamu dzejnieka, meistars vārdiem uzskatīts. Pašu cilvēki.