Absolūtais ideja Hēgeļa

Attīstība ideālisma pēc Kants sasniedza savu apogeju darbā Georga Vilhelma Fridriha Gegelya, kas veikusi vēsturi, to radītājs visvairāk shirokoohvatyvayuschey un pierādīts sistēma Dialektikas ideālisma.

"Absolute Idea", Hēgelis

Calling filozofisko jēdzienu "absolūtā ideālisms" Hēgelis teica, ka kategorijas Derīgās realitāti, pamatojoties uz "pasaules prāta", "absolūta ideja", citiem vārdiem sakot, - "pasaules gars".

Izrādās, ka "absolūta ideja" - tas ir kaut kas, kas dod impulsu rašanos un attīstību dabas un garīgo pasauli, sava veida aktīvu principu. Un cilvēks ir satveriet "absolūto ideju" ar pārdomām. Šo domu gaita ietver 3 soļus.

pirmais posms

Lūk, absolūtā ideja, kas ir tikai doma, kas pastāvēja pirms noteikšanai priekšmetu un objektu, tiek pozicionēts kā sakārtotu zināšanas principa. Tādējādi, tas tiek paplašināts, izmantojot sistēmu, un ir saistīta izriet no katras citu kategoriju loģikas.

Savā filozofiskajā teorijā Hēgeļa viņš dalījās loģika trīs vingrinājumi: par esamību, par dabu un koncepciju. Sākumpunkts viņa teorijas kļūst vienlīdzība domāšanas un ir, vai citiem vārdiem sakot, pasaules uztveri un realitāti, jo redzamās darbības būtībai idejas. Sākotnēji absolūtā ideja pārstāvēta abstraktu priekšstatu par to. Tad šī ideja "tīra dzīve", kas piepildīts ar konkrētu saturu: pirmkārt, tiek pozicionēts kā kaut ko nenoteiktu, tad tas tiek definēts kā, tad veidojas zināmas lietas un tā tālāk.

Tādā veidā, Hēgelis pārvietojas no izpratnes par labklājību - fenomena - savā būtībā, un pēc tam izvada koncepciju. Turklāt veidošanās absolūto ideju laikā Hēgelis izskaidro vairāki izloksnes likumus.

otrais posms

Otrajā posmā veidošanās koncepciju absolūto ideju par tās ieguvei notiek dabiskā proporcija, rūpes par dabu. No šīs formulējums Hēgelis noteikumi par dabas filozofiju. Viņam daba ir tikai ārēja izpausme, izpausme domas, bet gan neatkarīga progress no loģikas kategorijām.

Trešais posms

Filozofs izšķir trīs līmeņus dabā: mehānisma, ķīmija, tad ķermeņa, no kura tas ir noteikts savienojums. Šīs attiecības nākotnē būs pamats pētīt attiecības noteiktu posmos organisko un neorganisko prirody.Takim veidā Hēgelis prāta filozofija ir sadalīts trīs daļās: doktrīna subjektīvu garu, kas ietver uz humanitārajām zinātnēm; doktrīna objektīvu gars, kas ietver izpēti morāles jautājumi, vēsture, tiesību aktiem; doktrīna absolūtā spirta, kas izpaužas kultūras sastāvdaļa cilvēka dzīvē (reliģijas, filozofijas, mākslas).

Tādējādi, saskaņā ar Hēgelim, attīstība absolūtā ideja iet pa apli, un tas ir līdzvērtīgs progresu materiālajā pasaulē, kas ir tiešs produkts ideju. Hēgelis noved pie secinājuma, ka, lai īstenotu šīs absolūtā idejas (ja ir izpratne par to pats, un viņa virzienā) ir izveidošana absolūtā spirta. Tas ir ļoti sistēma filozofijas Hēgeļa.

Kopš tā laika veicināšanā absolūto Iecere palielināt pieturu un ņem pa apļveida ceļu, apturot attīstību domas, Kravas nosūtītāja to pastāvīgu kustību pa apli bez attīstību. Tātad izrādās, ka Hēgeļa teorija ir vistuvāk objektīvu ideālismu, jo tas ir jēdziens "absolūtā ideja", kā tīra domas, rada daba un cilvēks. Kā rezultātā, tas veidojas triādi, kurā jēdziens Hēgeļa filozofijas pamatā: disertāciju - antitēze - sintēze, kas dod tai saskaņotu pamatojumu. Pēc visu šo teoriju kategoriju nav akli jāapstiprina, un tiek radīts viens otru. Šī sistēmas integritāti, ir pretrunā tās primāro tiesību aktu - Par progresa princips.

secinājums

Absolūtais Ideja par termina šķiet būtiski, lai visu Hēgeļa filozofiju izteikt pilnīgu materiālu, lietas pasaulē, tajā pašā laikā, kā tas patiesi esošo pasauli. Tas ir arī temats filozofijas Hēgeļa.

Kā galveno koncepciju Hēgeļa teoriju absolūtā idejas ir sadalīta trīs šķautnes:

• būtiskais (atklāj pirmajā stadijā);
• aktīvs (atklāta otrajā stadijā);
• "Identity" (atklāta trešajā solī).

Būt racionālas sistēmas, kam ir tikai patieso loģisko būtni, absolūtais ideja ir pienākums būt "par-sevi vispār vienotība", kas izpaužas jomā dabu un garu. Triāde (loģiskā ideja - daba - gars) ir dziļa parametrs ir absolūts doma, atklāj sevi caur konfrontāciju "cits" un "sevi", un pēc "izņemšanu" no opozīcijas panākot vienotību ar tiem. Tādēļ absolūtā ideja Hēgeļa - ir jēdziens eksistences izskaidrot ne tikai loģiku, bet arī to, ko izraisa ontoloģisko realitāti pozīciju.