Art. 165 Kriminālprocesa kodeksā jaunā redakcijā ar komentāriem

Art. 165 Kriminālprocesa kodeksā ir notikušas dažas, bet būtiskas izmaiņas. Procedūra atļauju saņemšanai izmeklēšanas un izmeklēšanas amatpersonām, lai piemērotu noteiktas procesuālas metodes, ir ļoti sarežģīta, īpaši, ja tā ir tiesiska. Un tieši šīs grūtības ir jāuzsver, lai precīzi saprastu šo procedūru un tās sekas.

Kas ir izmeklēšanas darbība?

Tiesībaizsardzības aģentūrām ir daudz pilnvaru, kas ļauj noziedzniekiem uztvert un novērst sociāli bīstamas darbības. Tomēr vienmēr jāatceras, ka visas darbības netiek veiktas atsevišķi, dažām no tām ir vajadzīgas noteiktas iepriekšējas procedūras. Šādiem brīžiem jāpiešķir izmeklēšanas darbības, kas ir vienkārši nepieciešamas izmeklēšanai.

Kas attiecas uz tām pašām pieļaujamajām tiesību aizsardzības metodēm? Izmeklēšanas darbības ir veidi, kas palīdz izmeklēšanas struktūrām un izmeklēšanas amatpersonām vākt un pārbaudīt visus pierādījumus lietā. Tas ir galvenais līdzeklis patiesības noteikšanai, jo to reglamentē kods un citi dažādi federālie likumi.

Attiecīgo darbību nozīme

Art. 165 jaunās redakcijas Kriminālprocesa kodeksā teikts, ka izmeklēšanas darbības, lai gan ne visas, bet prasa tiesas piekrišanu. Šī ir pirmā reize, kad būs jānosaka šādu metožu nozīme. Katram procesuālajam lēmumam un rīcībai ir juridiskas sekas un tas ietekmē kriminālprocesa norisi, un līdz ar to tas ir jākontrolē, kas notiks ar šī noteikuma rēķina.

Otrais ne mazāk svarīgais aspekts ir patiesība. Tiesību aktos pieejamo līdzekļu kopums palīdz sasniegt vislabāko rezultātu cīņā pret noziedzību. Jo efektīvākas izmeklēšanas darbības, jo ātrāk un precīzāk tās ir apņēmušās, jo lielāka iespēja saņemt precīzus un precīzus pierādījumus, kā arī apliecināt viņu patiesumu.

Izmeklēšanas darbību veidi

Izmeklēšanā izmantoto metožu un metožu klasifikācija ir diezgan atšķirīga. Kritēriji var kalpot kā priekšmeti, piemērojamo pasākumu pakāpe, to īstenošanas kārtība, dalībnieku sastāvs šajās darbībās un daudzi citi. Tomēr likums nosaka īpašus līdzekļu veidus, kas palīdz vākt un pārbaudīt pierādījumus. Pat māksla. Krievijas Federācijas Kriminālprocesa kodeksa 165. pants pievērš uzmanību dažiem no tiem, ņemot vērā to specifiku.

Tātad kriminālprocesa likums nosaka šādas darbības: meklēšanu un konfiskāciju, pratināšanu, pārbaudi, izmeklēšanas eksperimentu. Turklāt tiek veiktas pārbaudes, inspekcijas, identifikācija, liecību pārbaude, konfrontācija, pasta sūtījumu konfiskācija, reģistrēšana un klausīšanās. Tomēr ne katram no uzskaitītajiem līdzekļiem ir nepieciešams tiesas nolēmums kā pamats tā iesniegšanai.

Art. 165 Kriminālprocesa kodeksa pirmajā daļā teikts, ka saistošs tiesas lēmums attiecībā uz meklēšanas un aizturēšanu, arestu, noklausīšanos un komunikāciju starp lietotājiem, kā arī, īstenojot pārbaudi. Pārējās ierosinātās izmeklēšanas darbības var veikt tikai, pamatojoties uz izmeklētāja pieņemtu lēmumu. Arī tiesas lēmums ir nepieciešams ekshumāciju, ja nepieciešams, lai veiktu izmeklēšanu.

Nosacījumi izmeklēšanas darbību veikšanai

Pirms vadītājs izmeklēšanas departamenta vai jautājumiem vērsties tiesā ar lūgumu rīkot tās vai citas darbības, kas ir svarīgi, lai izmeklēšanas, ir jāpārliecinās, ka jūs atbilstat vairāki apstākļi, kas, principā, dod iespēju piemērot jebkurus līdzekļus vākšanas un testēšanas pierādījumus. Ir vairākas prasības, kas jāievēro pirms priekšsēdētāja darbības uzsākšanas.

Pirma prasība - uztraukta gadījuma klātbūtne. Ja tas nenotiek, neviens no iepriekš minētajiem izmeklēšanas pasākumiem nevar tikt apspriests. Otrais nosacījums ir sankcija. Parasti tas nāk no prokurora. Trešais ir jautājums, tas ir, personai, kurai ir pilnvaras to darīt, ir jārīkojas. Un vēl viens nosacījums - procesuālās prasības ir jāievēro saskaņā ar Krievijas Federācijas Kriminālprocesa kodeksu, pretējā gadījumā viņiem tādēļ nebūs spēka.

Lūgumraksts par izmeklēšanas darbībām

Jautājums par iesniegšanu tiesā par atļaujas izsniegšanu, lai izmantotu noteiktus pierādījumu iegūšanas un pārbaudes līdzekļus, ir noteikts. 165 Kriminālprocesa kodeksā jaunā redakcijā. Ar šo noteikumu komentāriem mēs varam pilnībā izgaismot izskatāmo jautājumu, neizmantojot citu tiesību avotu. Tātad, kāda ir procedūra pieteikuma iesniegšanai par izmeklēšanas darbībām?

Pētnieks vai pētnieks vēršas tiesā. Tas ir svarīgi, vai nu ar izmeklēšanas nodaļas vadītāja piekrišanu, vai arī ar prokurora piekrišanu. Pašpietiekamība šajā jautājumā nav pieejama iestāžu darbiniekiem, valsts iestāžu kontrole ir obligāta. Katrai darbībai, tai skaitā pieteikumam tiesā, attiecas izšķirtspēja un tā ir noteikta lietas materiālos.

Dažos gadījumos prokurors var apstrīdēt izmeklētāja darbības. Tomēr, ja aģentūru vadītāji neatteiktu atteikumu, un tiesa piekrita lūgumrakstam, tad nākamais posms tiek veikts, proti, pieteikuma tieša izskatīšana tiesā un konkrēta lēmuma pieņemšana.

Tiesas iesniegtā lūgumraksta izskatīšanas stadija

Vispirms jāpievērš uzmanība tiesu sastāvam. Art. Jaunākās versijas Kriminālprocesa kodeksa 30. Pantā ir noteiktas vairākas iespējas, kas paredz iespēju izskatīt lietu citā sastāvā. Tas var būt koleģiāls lēmums, un, iespējams, pat viens, atkarībā no gadījuma un dažādiem citiem līdzīgiem nosacījumiem.

Ja mēs runājam par izmeklēšanas darbību veikšanas jautājumu, tad likums nosaka skaidru noteikumu. Art. 165 Kriminālprocesa kodekss Krievijas Federācijas Federatīvajā Republikā nosaka, ka šos lūgumrakstus ir jāpārbauda tikai vienam tiesnesim, proti, rajona tiesai vai militāram, ja to pieprasa lietas īpašās iezīmes. Lēmuma pieņemšanai nav citas iespējas, jo šajā aspektā kriminālprocesa likums ir kategorisks.

Attiecībā uz izmēģinājuma dalībniekiem CPC arī skaidri nosaka tajā esošo personu loku. Tiesa, kas ir viena tiesa, pētnieks vai vaicājējs, atkarībā no tā, kurš tieši nosūtīja lūgumrakstu, un attiecīgi - prokurors, kurš šajā jautājumā visbiežāk pilda uzraudzības funkcijas. Iespējams arī atbildētāja dalība saskaņā ar Krievijas Federācijas Civilkodeksu.

Lēmumu pieņemšana

Pieteikums tiek izskatīts saskaņā ar Art. Kriminālprocesa kodeksa 165. pantu. Ar šī raksta komentāriem jūs varat noteikt kārtību, kā lēmums tiek pieņemts un kā tas principā var būt. Priekšsēdētājs tiesnesis pamatojas tikai uz faktiem un nepieciešamību piemērot noteiktas izmeklēšanas darbības.

Tiesnesis uzskata lūgumu iesniegt, klātesot visiem procesa dalībniekiem. Vajadzības gadījumā viņš var klausīties paskaidrojumus un virkni argumentu, kas apstiprina vajadzību pēc jebkādu pasākumu piemērošanas. Tikšanās rezultātā prezidējošais tiesnesis izdod lēmumu, kas nozīmē vai nu lūgumraksta apmierināšanu, vai arī atteikšanos no tā.

Tiesas nolēmuma pārsūdzēšana

Jebkurš tiesneša lēmums, neatkarīgi no tā, vai tas ir spriedums, nolēmums vai nolēmums, var pārsūdzēt augstākā instancē saskaņā ar likumu. Neatkarīgi no jautājuma, uz ko uzskata tiesnesis, iznākumu var mainīt, ja to vēlas ieinteresētās personas. Apelācijas instancē arī ir iespējams pārskatīt lūgumrakstus, ko iesniedzis izmeklētājs vai izmeklētājs.

Apelācijas tiesvedība ir vispārinājums saskaņā ar Art. Kriminālprocesa kodeksa 165. pantu. Tātad personas, kas vēlas izskatīt tiesu lēmumus, var vērsties augstākā tiesā, proti, apgabaltiesā, lai lēmums par izmeklēšanas darbību piemērošanu vai, otrkārt, atteikšanās no tiem tiktu pārskatīts. To var izdarīt gan izmeklētāji, gan izmeklētāji, gan prokurors. Dažos gadījumos tas var būt ieinteresēts civilais atbildētājs.

Izņēmums no Art. 5 daļas. Kriminālprocesa kodeksa 165. pantu

Likums skaidri definē to darbību sarakstu, kurus var veikt tikai ar tiesas lēmumu. Tomēr ir gadījumi, kad šo noteikumu var pārkāpt, jo sakarā ar darbību steidzamību, to nozīmi un nepieciešamību, šā jautājuma izskatīšana tiesā var prasīt laiku, kas būtu pārāk vērtīgs.

5. panta 5. punkts. 165 Kriminālprocesa kodekss Krievijas Federācijas norāda, ka tad, kad tiek veikta apķīlāšana, meklēt, apķīlāt īpašumu un citus gadījumus, tiesas nolēmums nav iespējams . Ja šādas darbības nevar aizkavēt un procesa trikiem nav vienkārši laika, tad izmeklētājs vai pētnieks vienkārši izdod atļauju izsniegšanas metožu izpildes rezolūciju, neizmantojot tiesu iestādi, un paziņojumu par tiesnesi un prokuroru paziņo 24 stundu laikā.

Tomēr šajā izņēmumā ir atruna. Komentāri par rakstu liecina, ka dažas izmeklēšanas darbības, proti, ekshumācija, valsts svarīgu dokumentu sagrābšana, telefona sarunas un piespiedu līdzekļu izmantošana ārstniecības iestādes telpās, neļauj patstāvīgi piemērot, netiek uzskatītas par steidzamām un tām vienmēr jābūt saistītām ar tiesas lēmumu .