Biogeocenoze ir vissvarīgākā ekosistēmas sastāvdaļa

Biogeocenoze ir dzīves sastāvdaļu komplekss, kas savstarpēji savienoti ar enerģijas un vielu apmaiņas procesiem, kas ir viena no vissarežģītākajām biosfēras sistēmām. No otras puses, to var raksturot kā stabilu floras un faunas kopienu, kas nepārtraukti mijiedarbojas ar dažādām hidrosfēras, atmosfēras un litosfēras sastāvdaļām.

Biogēnoģenēzes jēdzienu raksturo ievērojama sugu daudzveidība, diezgan liels dzīvo organismu populācijas blīvums un attiecīgi nozīmīga biomasa. Visas norādītās definīcijas tiek aprēķinātas, pamatojoties uz organismu skaitu, kā arī aizņemto platību vai apjomu. Tomēr šīs vērtības arī atšķiras atkarībā no atrašanās vietas. Piemēram, biomasa ir visaugstākā vērtība tropu un mērenās platuma grādos, kā arī zemākā tundras zonā un okeāna dziļumā.

Biogeocenozes sastāvdaļas var iedalīt divās grupās: dzīvās un stāvošas. Savukārt pirmās sastāvdaļas var būt autotrofiski organismi, piemēram, zaļie augi, kas aktīvi piedalās fotosintēzes procesos, kā arī heterotrofiski, kurus var droši attiecināt uz daudzām sarežģītām dzīvības formām, piemēram, dzīvnieku pasaules pārstāvjiem. Turklāt stagnējošie komponenti ir arī svarīgi biogeocenosis komponenti. Tie ir zemeņu atmosfēras slānis, kam ir siltuma un gāzes resursi, saules enerģija, dažādi minerālvielas, kas veido augsni un ūdeni. Šī procesa rezultātu var uzskatīt par visu veidu dzīvo organismu, siltumu, oglekļa dioksīdu un skābekli.

Biogeocenoze ir kopiena, kurai ir noteiktas funkcijas. Tas ir enerģijas pārdalīšana un uzkrāšanās, kā arī vielu cikls dabā. Struktūras un darbības rādītāji var kalpot kā šo komponentu plūsmas intensitāte un trofisko līmeņu skaits.

Biogeocenoze ir pašpietiekama, pašpietiekama un pašregulējoša sistēma. Tajā notiekošie procesi var notikt bez papildu ārējas ietekmes, kas nosaka tā integritāti un raksturo to kā struktūru ar blīvām attiecībām. Ņemot vērā šo jēdzienu vispārējā gadījumā, mēs runājam tikai par dzīviem organismiem, kas dzīvo noteiktas apdzīvotas vietas apstākļos, kā arī par biotisko un abiotisko iedarbību uz tiem.

No otras puses, biogeocenosis ir sarežģīta struktūra, kas pastāvīgi mainās sakarā ar atsevišķu sugu attīstību atsevišķi. Un katrs no viņiem cenšas aizņemt visizdevīgāko vietu labklājības pastāvēšanai. Tomēr pastāv arī sugu apmaiņas jēdziens starp blakus esošajām biocenozēm. Tas izraisa pastāvīgu konkurenci, stimulē tālāku attīstību, kā arī veicina ievērojami traucētā ekoloģiskā līdzsvara atjaunošanos.